Kas ir inflācija

5 eiroInflācija ir cenu kāpums. Inflāciju nevar attiecināt uz cenu pieaugumu tikai dažām precēm vai pakalpojumiem, bet gan cenu pieaugumu plašākam preču klāstam ilgākā laika posmā.

Latvijā mērot inflāciju izmanto patēriņa cenu indeksu (PCI).  Patēriņa preces ir atsevišķi izvēlētas,  iedzīvotājiem nozīmīgas pārtikas un nepārtikas preces, kurām tiek noteikta vidējā cena. To sauc par fiksēto patēriņa grozu.  PCI ir patēriņa preču cenu salīdzinājums konkrētajā laika periodā pret citu laika posmu. Tādā veidā tiek fiksētas izmaiņas un ja patēriņa preču grozam cenas ir augušas var runāt par inflāciju. Inflāciju var mērīt mēnešu vai gadu nogrieznī.

Mēneša inflāciju nosaka attiecībā pret iepriekšējo mēnesi. Tās ir cenu svārstības mēneša laikā. Mēneša inflācija ne vienmēr uzskatāma par inflācijas sākumu, jo reizēm cenas var mainīties nebūtiski un tās var ietekmēt dažādi blakus apstākļi, sezona, ārējie faktori.

Gada inflācija ir daudz precīzāks rādītājs. Parasti to nosaka decembrī. Gada inflācijas datus  izmanto valdība arī plānojot nākamā gada budžetu, piemēram, pensiju indeksācijai. Cenu izmaiņas kalendārā gada laikā parāda kā ir audzis kopējais cenu līmenis un kāda ir naudas vērtība attiecībā pret iepriekšējo gadu.  Var mērīt arī gada vidējo inflāciju, kurā tiek noteiktas vidējās cenu pārmaiņas iepriekšējā gada laikā.

Inflācijas mērīšana gan nosaka cenu svārstības, bet nepēta iemeslus kādēļ cenas mainās. Latvijā inflāciju mēra Latvijas Centrālā statistikas pārvalde un katru mēnesi publicē patēriņa cenu indeksus. Eiropā dažādus inflācijas mērījumus veic Eurostat.

Inflācija vienkāršoti nozīmē, ka mājsaimniecības kopumā par to pašu naudas summu var atļauties mazāk kā pirms tam. Nauda zaudējusi vērtību. Lai gan daudzām mājsaimniecībām ir dažādas gaumes un paradumi un ne visus inflācija ietekmēs vienādi. Tomēr tā kā veidojot patēriņa grozu tiek ņemts diezgan plašs un katram nepieciešams preču un pakalpojumu grozs (piemēram, maizes, degvielas, friziera, apdrošināšanas cenas), inflācija ietekmē visus.

Neliela inflācija ir normāls process, tomēr liela inflācija var novest pie diezgan nepatīkamām sekām jebkurai valstij. Ja inflācija ir liela un algas kā arī sociālie pabalsti netiek līdzi cenu kāpumam, tas padara cilvēkus trūcīgākus. Liela inflācija bieži iznīcina vidusslāni, kas nozīmē, ka paliek tikai bagātie un ļoti nabagie, kas nevienā valstī nav glaimojošs rādītājs. Tāpat inflācijas gadījumā valstij bieži nākas izlaist papildus naudu apgrozībā, jo jātērē vairāk, bet apritē vairs nav tik daudz naudas. Tas var novest pret valūtas vērtības zudumu attiecībā pret citām valūtām.

Šobrīd  vienas no visvairāk inflācijas skartajām valstīm pasaulē ir Venecuēla, Irāna, Argentīna. Piemēram, Venecuēla no inflācijas cieš jau gadiem un atsevišķos laika posmos inflācija ir pat pārsniegusi pat 100% gadā (pēdējo reizi 1997.gadā).

Latvija nesenajā laika posmā vislielāko inflāciju piedzīvojusi no 2007 līdz 2009. gadam. Ekonomiskās krīzes ietekmē, problēmas piedzīvoja daudzas valstis, tomēr no visām ES dalībvalstīm Latvijā inflācija bija vislielākā.  Latvija no krīzes ir atkopusies un lielas cenu svārstības nav novērojamas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *